Vai visās valsts finansētajās skolās mācībām jau no pirmās klases būtu jānotiek latviešu valodā?
(52)
Es nedomāju, ka vajadzētu mācīt latviešu valodā cittautiešu skolās uzreiz jau no pirmās klases. Es esmu ļoti konservatīva, un man šķiet, ka jebkuram cilvēkam, bērnam ir vispirms jānostiprina dzimtās valodas prasmes un pēc tam viņš var pāriet uz latviešu valodu un mācīties valsts valodā. Vai tas veicinātu pozitīvu integrāciju? Pašreizējā situācijā nē, jo psiholoģiskā pretestība šim solim būtu ļoti liela. Par piemēru var ņemt 2004.gada skolu reformu, par kuru mēs zinām, ka tā nav īstenota tā, kā tā bija iecerēta. Beigu beigās strīda rezultātā panāca to proporciju 60% pret 40%.
Mani visvairāk šīs reformas īstenošanas laikā kaitina un traucē tas, ka bērni, beidzot 9. klasi, kārtojot eksāmenus, var izvēlēties valodu, kādā kārtot eksāmenus – latviešu vai krievu. Tas nozīmē, ka reforma netiek pietiekami īstenota. Ja bērns izvēlas eksāmenu kārtot ne tajā valodā, kurā viņš priekšmetu ir mācījies, tas nozīmē, ka tā valoda nav pilnībā pietiekami apgūta. Tas nozīmē, ka integrācija notiek virspusēji.
Nevajadzēja pieļaut šo situāciju, ka vispār ir iespējams izvēlēties, kādā valodā kārtot, jo katrs jau izvēlas to vieglāko ceļu, kas, protams, ir dabīgi.
Sakumā, pirmajās divās klasītēs, lai bērni nostiprina savu dzimto valodu, jo katram cilvēkam dzimtā valoda ir vislielākā bagātība, un pēc tam var pāriet uz valsts valodu.
Nopietna problēma ir arī padomju laika skolotāji. Cittautiešu skolās joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kas ir atbraukuši uz Latviju strādāt par skolotājiem, bet studējuši Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā. Šie cilvēki ir ļoti ideoloģiski konservatīvi vecajai ideoloģijai, tāpēc ir ļoti grūti ar šiem cilvēkiem kārtot daudzas lietas. Un ja viņi māca skolās vienalga kuru priekšmetu, tad ko mēs varam gribēt.
Mani visvairāk šīs reformas īstenošanas laikā kaitina un traucē tas, ka bērni, beidzot 9. klasi, kārtojot eksāmenus, var izvēlēties valodu, kādā kārtot eksāmenus – latviešu vai krievu. Tas nozīmē, ka reforma netiek pietiekami īstenota. Ja bērns izvēlas eksāmenu kārtot ne tajā valodā, kurā viņš priekšmetu ir mācījies, tas nozīmē, ka tā valoda nav pilnībā pietiekami apgūta. Tas nozīmē, ka integrācija notiek virspusēji.
Nevajadzēja pieļaut šo situāciju, ka vispār ir iespējams izvēlēties, kādā valodā kārtot, jo katrs jau izvēlas to vieglāko ceļu, kas, protams, ir dabīgi.
Sakumā, pirmajās divās klasītēs, lai bērni nostiprina savu dzimto valodu, jo katram cilvēkam dzimtā valoda ir vislielākā bagātība, un pēc tam var pāriet uz valsts valodu.
Nopietna problēma ir arī padomju laika skolotāji. Cittautiešu skolās joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kas ir atbraukuši uz Latviju strādāt par skolotājiem, bet studējuši Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā. Šie cilvēki ir ļoti ideoloģiski konservatīvi vecajai ideoloģijai, tāpēc ir ļoti grūti ar šiem cilvēkiem kārtot daudzas lietas. Un ja viņi māca skolās vienalga kuru priekšmetu, tad ko mēs varam gribēt.
|
|||
Protams, bet skolām, kurās varētu mācīt citās valodās jābūt limitētā (ļoti ierobežotā) skaitā. |
|||
|
|||
Бред)) |
|||
|
|||
Ja tā ir latviešu skola tad jā ja nav tad nav obligāti,tad var daļēji.Pie mums latvijā ir dažādu tautību bērni tikpat labi var prasīt mongoļu valodā mācīt. |
|||
|
|||
Domāju,ka nē,bet latviešu valodu tiem krieviem ir jāpamācās.Dzīvojot Latvijā un esot pilsoņi, un pat deputāti knapi māk pašļupstēt latviski,tā kā,lai pacenšas mazliet.Savādāk mani tracina,kāpēc es viņu valodu pārvaldu brīvi a daži no viņiem pat necenšas,tā ir nekaunība un negribēšana,necieņa pret valsti. |
|||
|
|||
vismaz daļēji, domāju, jā - zīmēšanu u.tml. priekšmetus varētu latviski,sarežģitākus,piemēram,matemātiku - sākumā bilingvāli (nevar pieprasīt septiņgadīgam bērnam tā uzreiz no 1.septembra runāt un saprast latviski, ja viņš līdz tamto nav pratis) |
|||
|
|||
Es pazīstu tādus cilvēkus, kuri pēc tautības ir krievi, bet mācījušies latviešu skolās, un viņi ir pateicīgi saviem vecākiem, ka laida viņus latviešu skolās. |
|||
|
|||
Kas tas ir krievvalodīie??? To izgudroja pēc okupācijas 5.kolona- padomju imperijas salašņas , lai viņus nesauktu par okupantiem |
|||
|
|||
Okupantiem ir jazin valsts valoda, kaut būtu javeic deokupacija, tad vissatrisinātos |
|||
|
|||
Nezinu, kas tie par 41% krievvalodīgo. Pēc pēdējās tautskaites datiem Latvijā ir apmēram- 63% latviešvalodīo 36% krievvalodīgo 1% citvalodīgo (pārsvarā čigāni, pierobežas lietuvieši) |
|||
21.08.2008
Antons Kursītis / Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs
Es domāju, ka tas ir ļoti pareizi. Vienīgi ir viens „bet”. Tā kā es esmu pārbaudījis ļoti daudzas krievu valodas skolas, tad esmu secinājis, ka paši pedagogi nav spējīgi mācīt kaut vai bilingviāli. Manuprāt, ir problēmas nevis skolēniem, bet skolotājiem. Un šīs problēmas ir tieši skolās ar krievu valodu, nevis ar poļu, čigānu, ebreju vai kādu citu valodu.
Bet ja būtu attiecīgi tādi skolotāji, tad bērniem, protams, vieglāk latviešu valodu būtu iemācīties no pirmās klases nevis vidusskolā vai vēl vēlāk. Tad arī nebūtu šādas problēmas veikalos un apkalpojošā sfērā. Turklāt ne jau visi bērni pēc 9. klases beigšanas iet uz vidusskolu, tāpēc daudzi paliek ar stipri viduvējām valsts valodas zināšanām.
Šādas ideja ir apsveicama, bet, manuprāt, pedagogu trūkumu dēļ, kuri prastu latviešu valodu pietiekamā līmenī, pagaidām tas iespējams tikai tur, kur tie ir.
Jā , tā situācija pie mums ir lielā mērā jocīga, ka par valsts naudu tiek finansētas skolas, kurās mācības notiek svešvalodā. Nevienā citā valstī mēs neatradīsim ne Vācijā, ne Francijā, ne kur citur. Vācijā jau bērnu dārzā bērni tiek mācīti runāt tikai vāciski, vienalga vai viņš ir turks, arābs vai arī krievs. Man ir pazīstami cilvēki, kas dzīvo Berlīnē. Viņu bērni tiek apmācīti valsts valodā jau no bērnības, kaut gan ģimenē viņi savā starpā sarunājas tikai turku valodā. Bet viņi jau māk vācu valodu jau otrajā trešajā klasē un viņiem nav nekādu problēmu iepirkties ne veikalā, ne kaut kur citur.
Tas būtu risinājums, bet tas būtu iespējam, ja materiāli tiktu stimulētas skolas. Vairums skolotāju tomēr negribēs mācīt jau no pirmās klases svešvalodā. Skolotāji negribēs. Jo arī man vai citiem ir vieglāk mācīt savā dzimtajā valodā, nekā latviešu valodā, kas šiem skolotājiem tomēr ir svešvaloda. Tas ir jāatzīst. Bet tāpēc ir vajadzīgs vispirms materiālais stimuls, lai šie skolotāji būtu ieinteresēti mācīt latviski jau no pirmās klases, jau no bērnu dārza. Jo materiālais stimuls ir pats būtiskākais. Tas sanāks daudz lētāk, nekā valstij pēc tam pēc 10, 20 gadiem tiesāties, ar tādiem gadījumiem, kas pieprasa kāpēc viņš netiek apkalpots diženajā krievu valodā. Tas ir jādara un apstāties nedrīkst.
Apstāties drīkstētu tikai tad, ja krieviski runājošie patiešām būtu minoritāte. Bet es daudzreiz emu teicis, ka 7 lielākajās Latvijas pilsētās, kur dzīvo puse no Latvijas iedzīvotājiem, šī minoritāte sastāda tieši 60%. Lingvistiskajā izpratnē viņi nav minoritāte. Minoritāte ir tas, kas ir mazāks par 50%. Daugavpilī minoritāte ir latviski runājošie, kas ir 15%. Nevar valodas lomu mērīt visā valstī vidēji kā vidējo tempretūru slimniekiem slimnīcā. Tas nebūtu objektīvs rādītājs, jo, piemēram, Talsos darba spēks nesaskaras ar Daugavpils darba spēku. Nedrīkst šeit rēķināt vidējo rādītāju. Vidēji Latvijā, jā , krieviski runājošie ir 41%
Bet ja būtu attiecīgi tādi skolotāji, tad bērniem, protams, vieglāk latviešu valodu būtu iemācīties no pirmās klases nevis vidusskolā vai vēl vēlāk. Tad arī nebūtu šādas problēmas veikalos un apkalpojošā sfērā. Turklāt ne jau visi bērni pēc 9. klases beigšanas iet uz vidusskolu, tāpēc daudzi paliek ar stipri viduvējām valsts valodas zināšanām.
Šādas ideja ir apsveicama, bet, manuprāt, pedagogu trūkumu dēļ, kuri prastu latviešu valodu pietiekamā līmenī, pagaidām tas iespējams tikai tur, kur tie ir.
Jā , tā situācija pie mums ir lielā mērā jocīga, ka par valsts naudu tiek finansētas skolas, kurās mācības notiek svešvalodā. Nevienā citā valstī mēs neatradīsim ne Vācijā, ne Francijā, ne kur citur. Vācijā jau bērnu dārzā bērni tiek mācīti runāt tikai vāciski, vienalga vai viņš ir turks, arābs vai arī krievs. Man ir pazīstami cilvēki, kas dzīvo Berlīnē. Viņu bērni tiek apmācīti valsts valodā jau no bērnības, kaut gan ģimenē viņi savā starpā sarunājas tikai turku valodā. Bet viņi jau māk vācu valodu jau otrajā trešajā klasē un viņiem nav nekādu problēmu iepirkties ne veikalā, ne kaut kur citur.
Tas būtu risinājums, bet tas būtu iespējam, ja materiāli tiktu stimulētas skolas. Vairums skolotāju tomēr negribēs mācīt jau no pirmās klases svešvalodā. Skolotāji negribēs. Jo arī man vai citiem ir vieglāk mācīt savā dzimtajā valodā, nekā latviešu valodā, kas šiem skolotājiem tomēr ir svešvaloda. Tas ir jāatzīst. Bet tāpēc ir vajadzīgs vispirms materiālais stimuls, lai šie skolotāji būtu ieinteresēti mācīt latviski jau no pirmās klases, jau no bērnu dārza. Jo materiālais stimuls ir pats būtiskākais. Tas sanāks daudz lētāk, nekā valstij pēc tam pēc 10, 20 gadiem tiesāties, ar tādiem gadījumiem, kas pieprasa kāpēc viņš netiek apkalpots diženajā krievu valodā. Tas ir jādara un apstāties nedrīkst.
Apstāties drīkstētu tikai tad, ja krieviski runājošie patiešām būtu minoritāte. Bet es daudzreiz emu teicis, ka 7 lielākajās Latvijas pilsētās, kur dzīvo puse no Latvijas iedzīvotājiem, šī minoritāte sastāda tieši 60%. Lingvistiskajā izpratnē viņi nav minoritāte. Minoritāte ir tas, kas ir mazāks par 50%. Daugavpilī minoritāte ir latviski runājošie, kas ir 15%. Nevar valodas lomu mērīt visā valstī vidēji kā vidējo tempretūru slimniekiem slimnīcā. Tas nebūtu objektīvs rādītājs, jo, piemēram, Talsos darba spēks nesaskaras ar Daugavpils darba spēku. Nedrīkst šeit rēķināt vidējo rādītāju. Vidēji Latvijā, jā , krieviski runājošie ir 41%
