|
Portālā ir reģistrēti
2333 lietotāji
|
|
|
|
(15.01.2010) 03:55  |
|
|
Kad te sāk lasīt komentārus, kur atkal un atkal tiek malts rinķī un apkārt par okupantiem, ta gribas pajautāt, kas tad īsti tas okupants tāds ir. Vai tas, kurš nācis šeit ar ieroci rokā, vai tas, kuru te atsūtījusi valdība strādāt, vai tas ,kurš te ir dzimis un audzis un saknes te iestiepjas jau vairākās paaudzēs un pat pirms Latvijas okupācijas. Cilvēki jau ir tādi radījumi, kuri nereti mēdz domāt tikai vienā virzienā, iedziļinoties tikai savās problēmas un neskatoties apkārt, nemēģinot saprast otru cilvēku.
Tomēr, ja reiz runājam par dziesmu svētkiem, tad tā būtu normāla integrācijas politika, ja tos, kuri jūtas piederīgi šai zemei, aicinātu piedalīties dziesmu svētkos un dziedāt, izjust latvisko garu, latviešu dziesmu spēku un vienotību. Par laimi man aizvien biežāk nākas sastapt tādus cittautiešus, kuri jau ir tik tālu asimilējušies, ka vienīgais, kas liecina par citu tautību, ir ieraksts pasē, temperaments un varbūt nedaudz atšķirīgi sejas panti. Viss cits viņos jau ir latvisks. |
|
|
|
(25.02.2009) 22:06 |
|
|
mas uzskats ir tads ka dzismu svetkiem ir jabut visas latvijas svetkiem jo tas simbolize musu latviesu tautu,latviesu tauta laiku laikos ir bijusi dziedosa tauta,kapec tad skolas maca muzikas stundas kori,tas tapec lai musu latviesu tauta neizmirutu ar savam skaistajam tautas dziesmam un dejam kas mus ir vis krasnakas ta uzskatu es un domaju ka ari kada neliela dala latviesu kam tas viss iet pie sirds |
|
|
|
Absoluuti jaapiekriit jumta89 teiktajam! Es mazliet ar samulsu no jautaajuma, jo jebkuram latvietim ir tas skaidrs ka tie bija, ir un buus Latvijas sveetki! |
|
|
|
Okupanti pie mums nav nekāda mazākumtautība. Viņiem jāatgriežas savā zeme, nevis te jāsvin svētki. Dziesmusvētki jau ir visas latviešu tautas svētki, un okupantiem gar tiem nav nekādas daļas, un viņi arī nevēlas šos svētkus, bet svin "Jauno vilni". Bet Nils Muižnieks jau ir zināms latviešu tautas ienaidnieks, kuram nav kauna būt par okupantu aizbildni. |
|
|
nekoris
|
(05.02.2009) 17:25 |
|
|
Kam patīk, tie lai ņemās tajos svētkos. Ko vēl vajag? |
|
|
|
(05.02.2009) 14:32 |
|
|
Cik zinu, tad uz Dziesmu svētkiem sabrauc dziedātāji un dejotāji no visām Latvijas vietām, tā kā tie jau ir visas Latvijas svētki.
Piekrītu ImprovisE, ka ir arī negatīvas lietas šajos svētkos, kas saistītas ar alkoholu. Atbrauc svētku dalībnieki un lielās ar saviem "piedzīvojumiem" - cik litru izdzerts alkohols, cik nakšu negulēts tusējot. Šajos svētkos piedalās arī jaunieši, orķestros spēlē pat tikai 10 gadus veci bērni, kāds piemērs tiek rādīts šiem svētku dalībniekiem. Tie taču nav izdzeršanās svētki, bet Dziesmu svētki. Skumji par to :( |
|
|
|
(05.02.2009) 12:47 |
|
|
Pēc manām domām dziesmu svēti jau ir Latvijas svētki. Vai tad šos svētkus nesvin visa latvija?
Tā taču nav, ka šajos svētkos piedalās tikai Rīga vai arī tikai jaunieši. Šie svētki skar visus gan jaunus, gan vecus, gan latgali, gan kurzemi!
Iespējams es neizprotu jautājumu, bet, manuprāt, nekur tālāk un agstāk šos svētkus pacelt vairs nemaz nevar! Cilvēki dzied, dejo un svin paši priekš sevis un citiem... Šie ir leiliski svētki!!! |
|
|
|
(29.10.2008) 09:51 |
|
|
Labrenci, bet vai tad tikai tāpēc, ka krievu tautības cilvēkiem nesaista šie grandiozie svētki, mums nevajadzētu šos svētkus iecelt par valsts svētkiem? Tad jau arī Latvijas gadadienu nevar svinēt, kā visas Latvijas svētkus, jo krievi taču nav patriotiski un viņiem šie svētki neko nenozīmē. Tas manuprāt ir muļķīgi necīnīties par kko, kas mūsu latviešu tautai ir svarīgs, tikai tāpēc ka krievu tautības cilvēki, kas dzīvo Latvijā ,to nevēlas. Dziesmu svētki ir pietiekami grandiozi un lieliski svētki, kurus manuprāt vajadzētu padarīt par visas Latvijas svētkiem. |
|
|
|
protams. Latvijas dziesmas ir viena no mūsu valsts kultūrālās dzīves galvenajām vērtībām un pret tām jāizturas ar pēc iespējas lielāku cieņu un mīlestību |
Nav jau tā, ka Dziesmus vētkos nepiedalītos mazākumtautību kolektīvi. Piemēram, mana sieva piedalās pareizticīgo korī Blagovests, kas arī uzstājas Dziesmu svētkos. Ir arī citi šādi mazākumtautību kolektīvu kori, bet, protams, viņu nav daudz. Tas atspoguļo tikai to, ka šāda veida dziedāšana nav tik populāra mazākumtautību vidū kā latviešu. Latviešu tautasdziesmas, dejas un folklora vairāk sakņojas laukos, nevis pilsētas kultūrā, un krievi pārsvarā dzīvo pilsētās nevis laukos. Arī pašā Krievijā šāda veida kultūra nav pārāk bieži izplatīta. Manuprāt, tas nav liels pārsteigums, ka viņus tas nesaista.
Es negribētu salīdzināt Jauno vilni ar Dziesmu svētkiem tādā ziņā, ka Jaunais vilnis krieviem nav tas pats, kas latviešiem Dziesmu svētki. Nozīmes un svarīguma ziņā tie ir divi dažādi pasākumi. Jaunais vilnis ir Krievijas popklultūras pasākums Latvijā ar nelielu starptautisku pieskaņu, kamēr Dziesmu svētki ir milzīgi svētki ar garām tradīcijām. Manuprāt, tie ir demokrātiski svētki, jo tajos piedalās cilvēki no visas Latvijas un arī mazākumtautību pārstāvji, bet tikai tiem, kam tas interesē. Bet šo cilvēku nav daudz un žēl, ka viņi nokavē svarīgu daļu no Latvijas kultūras iepazīšanas. Es domāju, ka interesi par šo Latvijas kultūras daļu nevar mākslīgā veidā citiem uzspiest. Vajadzētu šos cilvēkus iepazīstināt jau no skolas gadiem, jo tikai no mazotnes var radīt interesi. Bet pieaugušos cilvēkiem, kas visu mūžu nav interesējušies par šiem svētkiem, diez vai kādreiz varēs piesaistīt, bet jauno paaudzi gan varētu. Bet tas viss jau ir atkarīgs no tā, kas notiek mazākumtautību skolās.
Ir atsevišķi koncerti dziesmu svētkos, kur dziesmas tiek dziedātas arī citās valodās. Neesmu manījis, ka no mazākumtautību puses būtu pieprasījums Dziesmu svētkos iekļaut dziesmas arī krievu vai kādā citā valodā, līdz ar to tas šobrīd nav nepieciešams. Tie tomēr ir latviešu svētki, par latviešu kultūru un latviešu tautas tradīcijām, un tie, kam tas interesēm, tos arī apmeklē. Jā, protams, latviešu tradicionālā kultūra pirmām kārtām ir interesanta un sastoša tieši latviešiem. Tai ir dziļas tradīcijas un mākslinieciskais izpildījums ir ļoti augsts, tāpēc domāju, ka tas var piesaistīt arī tos cilvēkus, kas nav latviešu izcelsmes. Nav jau tā, ka ir tikai vienīgi latvieši, kas dzied un kas apmeklē šos svētkus, bet pārsvarā tas, protams, tā ir. Es domāju, ka tas arī nav nekāds grēks, jo tam ir vēsturisks pamatojums.
|
|
