|
|||
jo maz cilveku klaus |
|||
|
|||
Muusu tauta ir paaraak maza tam, lai buutu iespeejams radiit elitaarus muuzikas projektus un guut no taa pelnu. nelielajaa Latvijas tirguu sevi speej atpirkt tikai komercmuuzika, atskiriibaa no anglu vai krievu auditorijas, kur arii ar to, ka so muuziku izveeleesies klausiities katrs tuukstosais cilveeks, buus pietiekami, lai projekts nestu pelnu. Liidz ar to vairums no taa, kas tiek tirazeets latviski, ir popmuuzika un slaagermuuzika, domaata muzikaali sameeraa neizglitotam klausiitaajam. Tie, kurus saadi muuzikas produkti neapmierina, nevilus saliidzina latviesu popmuuziku nevis ar tiesi sajaa zanraa pasaulee notiekoso, bet ar visu pasaules muuziku kopumaa, tai skaitaa - originaalu, elitaaru, sagatavotam klausiitaajam domaatu, dzimusu uz zanru robezas. Un, protams, saliidzinaajums sajaa gadiijumaa nevar naakt muusu muuzikai par labu. |
|||
|
|||
Tam par iemeslu ir salīdzināšana ar citvalstu mūziku un tās kvalitāti.. Salīdzināšana - tas ir iemesls kāpēc kaut kas tiek atzīts par labāku vai sliktāku.. Teikšu godīgi - reti ko kvalitatīvu var atrast LV mūzikā.. Tiešām tikai saldi pliekana mūzika.. |
|||
|
|||
Pilnīgi piekrītu darkam. visi šitie mūziķi savus degunus aukšā uzcēluši nez ko no sevis iedomājas,taču nekā tur nav un viena daļa tik fano,iedot kapli un palaist bietes ravēt tur lai gaudo. |
|||
|
|||
Artūr es klausos Latvijas radio 2.Un zini, tas ka tur skan šlāgeri un ziņģes nenozīmē ka šis radio ir nekam nederīgs.Man personīgi ir apnikusi šī labās mūzikas nomainīšana ar club un metal.vērtības tomēr paliek vērtības, un uzskatu ka latviešu šlāgeri ir vērtība, un pietam vēl vecie šlāgeri. |
|||
|
|||
Tāds uzskats valda, jo tieši tā tas arī ir. Kas skan pa visām stacijām? Visādi reiniki, ērgļi, freimaņi, ellas un citi dīvaiņi, kas dzied par saldo mīlu un aizgājušiem laikiem. Progresīvos pie teikšanas nelaiž, jo laikam baidās. Baidās no tā, ka zaudēs savu tik ļoti sildīto vietu. |
|||
|
|||
Es nesaprotu par ko te runā lielākā daļa runātāju. Vienkārsi nesaprotu un cauri. Pasaules mūzika, ar to domāju mūziku kuru atpazīst visās zemēs ,vai teiksim lielākajā daļā zemju, tiek radīta par pamatu ņemot vietējo tautas mūziķu šedevrus; teiksim dziesma La Paloma Blanka... spāņu zemēs tas nav nekas cits kā vietējā dziedoņa izdomāta dziesma, bet atskanot dziesmas pirmajām taktīm cilvēki atpazīst šo melodiju..... bet ja tā iečeko tad tas ir riktīgs šlāgeris, kuram līzīgus vietējjie meistaro bezgala skaitā un dažadā kvalitātē! Dziesma, ko iedziedāja kā soundtrack filmai Trīs musketieri - All for one. Kas tas ir pēc būtības??? Kantrī!! Vistīrākais, vai kāds grib man tagad apgalvot, ka kantrī savā būtībā nav mūsu izpratnē šlāgeris?? Ir... kad paklausies lielā vairumā un dažādo izpildītaju kvalitātē, tad piegriezīsies tāpat kā latvju vai vācu saldsērīgie šlāgeri.... Un kas ir franču šansons??? Ha! Domājat ka baiga māksla?? Nekā nebija - franču šlāgeris, kuru lielā daudzumā klausoties, tas piegriežas un viss! Jo melodijas līdzīgas, dziesmas jau ar par to pašu - par mīlu un laimi u.tmldz. lietām.... Baskājainā dīva - Evora - kas te šad un tad ierodas - nu izpilda tak viņa dienvidu āfrikas šlāgerus! Vietejie šitādas tur sacer un izpilda biezā slāneklī.... ja jāklausās daudz un bieži - tad piegriežas...... Tādēļ nevajadzetu smādēt pašu dziesmas un nicīgi apsaukāt - kā pareizi atzīmēja Lejasmeiers - nievātais Latvijas Radio 2 ir radio ar vislielāko auditoriju Latvijā līderis Nr.1, pie kam 2.vietas ieguvējs ir ļoti tālā aizmugurē!..:D... un es klausos latviešu dziesmas, jo tās ko mēs pēc bargas kritikas izceļam no kopejā slānekļa ir dziesmas ar labu melodiju un liecina par latviešu klausītaja labu muzikālo gaumi, vai ne tā? |
|||
|
|||
Manuprāt Latvijas radio 2 skan tikai atpalikušie šlēgerīši un ziņģes. nesaprotu, kas vispār ko tādu var klausīties. Tad jau labāk uz ielas iziet. Auto mašīnu rūkoņu paklausīties. Man patīk Kristīgais radio. Gan sakrālā mūzika skan, gan mūsdienu aranžējumos, gan sakarīgos raidījumi, tādu staciju ir vērts klausīties. Iesaku visiem! |
|||
|
|||
Ir tāds ekonomikas likums- ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Ja Latvijā mūziķi tik daudz dziesmas rada svešā valodā, tas nozīmē, ka pēc tām ir pieprasījums. Un kādēļ gan lai viņi neradītu to, ko cilvēki vēlas dzirdēt, jo, ja radīs dziesmas tikai priekš sevis, tad no tām atkal nevarēs iegūt finansiālu labumu. |
|||
21.10.2008
Roberts Lejasmeijers / DJ/mūzikas producents
1.
Es nevaru piekrist, ka šāds uzskats valdītu pārsvarā. Un pierādījums tam ir līdz šī gada oktobrim vienīgās radiostacijas, kas atskaņo TIKAI latviešu mūziku „Latvijas radio 2” pārliecinoši lielākais reitings (tātad lielākais klausītāju skaits) mūsu valsts radio tirgū.
Runājot par dziesmu daudzumu – es neteiktu, ka to būtu maz! Taču, nesen apkopojot VISU latviešu mūziku, kas radīta laikā no 1990.gada līdz pat mūsdienām, mans secinājums ir, ka hītus lielākoties rada vienas un tās pašas grupas vai mākslinieki. Viņu gan varēja būt vairāk!
Dziesmu kvalitāte ir tāds interesants jēdziens, jo mūzika jau, pirmkārt, ir māksla, un es neesmu dzirdējis vēl nevienu versiju, kā OBJEKTĪVI varētu izmērīt tās kvalitāti. Tas, ko vismaz aptuveni var izmērīt, ir dziesmu popularitāti konkrētā auditorijā. To atspoguļo dažādi topi. Taču tā kā Latvijā nav nopietna mūzikas tirgus, tad, būsim godīgi, liela daļa šo topu ir visai subjektīvi veidoti...
- Vai par latviešu estrādes mūziku var teikt, ka tā ir kvalitatīva?
Es nevaru spriest par jēdzienu „mūzikas kvalitāte”, varu runāt tikai par konkrētās dziesmas popularitāti vai atbilstību konkrētai auditorijai. Ja tomēr jāizsakās par terminu „kvalitāte”, tad ar to saprotu dziesmas ieraksta tehniskās kvalitātes kritērijus (un arī konkrētā laika brīdī, jo arī tie, mainās/uzlabojas). Jā, tie vienmēr ir pieklibojuši daudzām mūsu grupām un izpildītājiem, bet, manuprāt, pēdējos gados, strauji attīstoties tehnoloģijām un kļūstot tām pieejamākām, ierakstu tehniskā kvalitāte būtiski uzlabojas un tuvojas Eiropas standartiem!
- Kādēļ līdz šim Latvijas mediji nav pievērsušies pastāvīgai latviešu mūzikas popularizēšanai?
Es varu tikai minēt – iespējams, neticēja tādai idejai, varbūt nebija tādu iespēju/zināšanu, vai bija citas prioritātes, iespējams, baidījās konkurēt ar Latvijas Radio 2.
- Ar ko varētu skaidrot „Latvijas mūzikas kanāla” un „Latviešu radio” parādīšanos?
Es nevaru atbildēt par „Latvijas mūzikas kanālu” un tā radīšanas iemesliem, tos droši vien precīzāk komentētu viņi paši, tāpēc labāk izteikšos par pirmo komerciālo latviešu mūzikas staciju „Latviešu radio 96,8 FM”, kuras tapšanā pēdējos mēnešos esmu ieguldījis visu savu laiku un zināšanas.
Mūsu mērķis ir sekmēt Latvijas populārās mūzikas konkurētspēju un veicināt latviešu aktuālās mūzikas popularitāti mērķa auditorijā līdz 40 gadiem. Nevienam, kas vairāk vai mazāk saistīts ar latviešu mūziku, nav noslēpums, ka tās atspoguļojums medijos līdz šim ir bijis ļoti subjektīvs. Tāpēc atšķirībā no citām radiostacijām, kam ir savtīgas intereses „bīdīt” to vai citu grupu, mēs saglabāsim objektivitāti, par kritēriju izvēloties mūsu mērķa auditorijas KLAUSĪTĀJU intereses.
- Kādēļ latviešu mūziķiem pastāv tendence orientēties uz ārzemju mūzikas tirgu kā augstāko mērķi, kaut gan ļoti retam Latvijas mūziķim izdodas kaut ko šajā lauciņā sasniegt?
Jā, tas ir zināmā mērā absurds. No vienas puses, it kā jau nav slikti uzstādīt tik augstu mērķi, no otras - viņiem būtu jāapzinās, ka lai „izsistos” ārvalstīs, vispirms vajadzētu kļūt iemīļotiem lokālajā vidē. Tāpēc uzskatu, ka tie, kas sāk ar dziedāšanu angļu valodā, kļūdās. Vispirms ir jāiegūst lokālā tirgus popularitāte un atzinība, un tad, protams, var domāt arī par augstākiem mērķiem.
- Kas latviešu mūziķim ir svarīgāks – kļūt slaveniem, nopelnīt, vai ar savu vēstījumu sniegt jaunas vērtības sabiedrībai?
Domāju, ka dažādiem mūziķiem ir dažādi mērķi, tomēr šie jēdzieni ir saistīti. Lai varētu nopelnīt vai sniegt jaunas vērtības sabiedrībai, ir jābūt populāram. Lai būtu patiešām populārs (ne tikai ar PR kampaņu vai draugu balsošanu internetā panākta viltus popularitāte, kas arī nav retums), jārada klausītājiem tīkamas dziesmas!
- Cik latviešu klausītāji ir patriotiski noskaņoti attiecībā uz savas zemes mūziku?
Kā rāda Latvijas radio 2 reitingi, tad esam gana lieli savā valstī radītās mūzikas patrioti. Protams, dažādās auditorijās šis rādītājs atšķiras, tomēr nedomāju, ka to vajadzētu un pat varētu īsti salīdzināt. Cilvēkam ir vajadzīga gan pašmāju, gan ārzemju mūzika katram savā proporcijā, tāpēc svarīgi ir, lai būtu kvalitatīvi mediji, kas gan vienu, gan otru profesionāli un objektīvi atspoguļo!
- Vai Latvijas Radio 2 ar savu programmas klāstu nav sašaurinājusi priekšstatu par latviešu mūziku? Vai, klausoties LR2, nerodas priekšstats, ka vienīgā latviešu mūzika ir šlāgeris?
Es domāju, gluži otrādi – LR2 ir pārāk plašs redzējums par latviešu mūziku, jo viņi spēlē pilnīgi visu – senu, jaunu, popmūziku, šlāgermūziku, kantrī utt. Turklāt demokrātija šajā stacijā ir apbrīnojami liela – katrs DJ spēlē to, ko iegribas. Protams, esot monopolista stāvoklī, tā var darīt un tāpat saglabāt līdera statusu tirgū, taču, kā rāda amerikāņu profesionāli radio tirgus pētījumi, maksimālais, uz ko var orientēties radiostacija, ir divas paaudzes. LR2 gadījumā, kā to apliecina arī reitingi, pārsvarā tās ir vecuma grupas pēc 35 gadiem ārpus Rīgas. Un šīs auditorijas vidū populārākā arī ir šlāgermūzika, tā ka no tāda viedokļa viss ir pareizi! Sliktāk ir tas, ka līdz šim nebija citas alternatīvas, arī cilvēkiem zem 35 vienīgā radiostacija, kur vienmēr var dzirdēt lokālo mūziku, bija LR2. Tagad, kad ir radies „Latviešu radio”, domāju, tirgus sadalīsies!
Es nevaru piekrist, ka šāds uzskats valdītu pārsvarā. Un pierādījums tam ir līdz šī gada oktobrim vienīgās radiostacijas, kas atskaņo TIKAI latviešu mūziku „Latvijas radio 2” pārliecinoši lielākais reitings (tātad lielākais klausītāju skaits) mūsu valsts radio tirgū.
Runājot par dziesmu daudzumu – es neteiktu, ka to būtu maz! Taču, nesen apkopojot VISU latviešu mūziku, kas radīta laikā no 1990.gada līdz pat mūsdienām, mans secinājums ir, ka hītus lielākoties rada vienas un tās pašas grupas vai mākslinieki. Viņu gan varēja būt vairāk!
Dziesmu kvalitāte ir tāds interesants jēdziens, jo mūzika jau, pirmkārt, ir māksla, un es neesmu dzirdējis vēl nevienu versiju, kā OBJEKTĪVI varētu izmērīt tās kvalitāti. Tas, ko vismaz aptuveni var izmērīt, ir dziesmu popularitāti konkrētā auditorijā. To atspoguļo dažādi topi. Taču tā kā Latvijā nav nopietna mūzikas tirgus, tad, būsim godīgi, liela daļa šo topu ir visai subjektīvi veidoti...
- Vai par latviešu estrādes mūziku var teikt, ka tā ir kvalitatīva?
Es nevaru spriest par jēdzienu „mūzikas kvalitāte”, varu runāt tikai par konkrētās dziesmas popularitāti vai atbilstību konkrētai auditorijai. Ja tomēr jāizsakās par terminu „kvalitāte”, tad ar to saprotu dziesmas ieraksta tehniskās kvalitātes kritērijus (un arī konkrētā laika brīdī, jo arī tie, mainās/uzlabojas). Jā, tie vienmēr ir pieklibojuši daudzām mūsu grupām un izpildītājiem, bet, manuprāt, pēdējos gados, strauji attīstoties tehnoloģijām un kļūstot tām pieejamākām, ierakstu tehniskā kvalitāte būtiski uzlabojas un tuvojas Eiropas standartiem!
- Kādēļ līdz šim Latvijas mediji nav pievērsušies pastāvīgai latviešu mūzikas popularizēšanai?
Es varu tikai minēt – iespējams, neticēja tādai idejai, varbūt nebija tādu iespēju/zināšanu, vai bija citas prioritātes, iespējams, baidījās konkurēt ar Latvijas Radio 2.
- Ar ko varētu skaidrot „Latvijas mūzikas kanāla” un „Latviešu radio” parādīšanos?
Es nevaru atbildēt par „Latvijas mūzikas kanālu” un tā radīšanas iemesliem, tos droši vien precīzāk komentētu viņi paši, tāpēc labāk izteikšos par pirmo komerciālo latviešu mūzikas staciju „Latviešu radio 96,8 FM”, kuras tapšanā pēdējos mēnešos esmu ieguldījis visu savu laiku un zināšanas.
Mūsu mērķis ir sekmēt Latvijas populārās mūzikas konkurētspēju un veicināt latviešu aktuālās mūzikas popularitāti mērķa auditorijā līdz 40 gadiem. Nevienam, kas vairāk vai mazāk saistīts ar latviešu mūziku, nav noslēpums, ka tās atspoguļojums medijos līdz šim ir bijis ļoti subjektīvs. Tāpēc atšķirībā no citām radiostacijām, kam ir savtīgas intereses „bīdīt” to vai citu grupu, mēs saglabāsim objektivitāti, par kritēriju izvēloties mūsu mērķa auditorijas KLAUSĪTĀJU intereses.
- Kādēļ latviešu mūziķiem pastāv tendence orientēties uz ārzemju mūzikas tirgu kā augstāko mērķi, kaut gan ļoti retam Latvijas mūziķim izdodas kaut ko šajā lauciņā sasniegt?
Jā, tas ir zināmā mērā absurds. No vienas puses, it kā jau nav slikti uzstādīt tik augstu mērķi, no otras - viņiem būtu jāapzinās, ka lai „izsistos” ārvalstīs, vispirms vajadzētu kļūt iemīļotiem lokālajā vidē. Tāpēc uzskatu, ka tie, kas sāk ar dziedāšanu angļu valodā, kļūdās. Vispirms ir jāiegūst lokālā tirgus popularitāte un atzinība, un tad, protams, var domāt arī par augstākiem mērķiem.
- Kas latviešu mūziķim ir svarīgāks – kļūt slaveniem, nopelnīt, vai ar savu vēstījumu sniegt jaunas vērtības sabiedrībai?
Domāju, ka dažādiem mūziķiem ir dažādi mērķi, tomēr šie jēdzieni ir saistīti. Lai varētu nopelnīt vai sniegt jaunas vērtības sabiedrībai, ir jābūt populāram. Lai būtu patiešām populārs (ne tikai ar PR kampaņu vai draugu balsošanu internetā panākta viltus popularitāte, kas arī nav retums), jārada klausītājiem tīkamas dziesmas!
- Cik latviešu klausītāji ir patriotiski noskaņoti attiecībā uz savas zemes mūziku?
Kā rāda Latvijas radio 2 reitingi, tad esam gana lieli savā valstī radītās mūzikas patrioti. Protams, dažādās auditorijās šis rādītājs atšķiras, tomēr nedomāju, ka to vajadzētu un pat varētu īsti salīdzināt. Cilvēkam ir vajadzīga gan pašmāju, gan ārzemju mūzika katram savā proporcijā, tāpēc svarīgi ir, lai būtu kvalitatīvi mediji, kas gan vienu, gan otru profesionāli un objektīvi atspoguļo!
- Vai Latvijas Radio 2 ar savu programmas klāstu nav sašaurinājusi priekšstatu par latviešu mūziku? Vai, klausoties LR2, nerodas priekšstats, ka vienīgā latviešu mūzika ir šlāgeris?
Es domāju, gluži otrādi – LR2 ir pārāk plašs redzējums par latviešu mūziku, jo viņi spēlē pilnīgi visu – senu, jaunu, popmūziku, šlāgermūziku, kantrī utt. Turklāt demokrātija šajā stacijā ir apbrīnojami liela – katrs DJ spēlē to, ko iegribas. Protams, esot monopolista stāvoklī, tā var darīt un tāpat saglabāt līdera statusu tirgū, taču, kā rāda amerikāņu profesionāli radio tirgus pētījumi, maksimālais, uz ko var orientēties radiostacija, ir divas paaudzes. LR2 gadījumā, kā to apliecina arī reitingi, pārsvarā tās ir vecuma grupas pēc 35 gadiem ārpus Rīgas. Un šīs auditorijas vidū populārākā arī ir šlāgermūzika, tā ka no tāda viedokļa viss ir pareizi! Sliktāk ir tas, ka līdz šim nebija citas alternatīvas, arī cilvēkiem zem 35 vienīgā radiostacija, kur vienmēr var dzirdēt lokālo mūziku, bija LR2. Tagad, kad ir radies „Latviešu radio”, domāju, tirgus sadalīsies!
