Kā lasiju, tā lasu. Manuprāt krīze nekā nevar ietekmēt cilvēka vēlmi lasīt. Nav jau obligati jāpērk jaunas grāmatas, var taču izmantot bibliotēkas vai apmainīties ar draugiem. Galvenais ir gribēt lasīt.

Kāpēc ne, reizēm vakaros palasu kādu grāmatu. Problēma jau nav naudas krīzē, problēma ir laika krīzē.

Pērk mazāk, bet lasa, kā nu kurš, cits vairāk, cits mazāk. Ir cilvēki, kas zaudējuši darbu, un grāmatas varbūt ir vienīgais glābiņš, kā izbēgt no garlaicības un skumjām domām. Ir arī tādi cilvēki, kam vienmēr ir paticis lasīt, un to dara neatkarīgi no pieejamajiem naudas resursiem, jo bibliotēka vienmēr visiem ir atvērta. Daudziem cilvēkiem grāmatas ir noliktas vistumšākajos un putekļainākajos stūros, jo priekšplānā izvirzījies internets. Bet nu domāju, ka grāmatu lasīšana ir jāaktualizē aizvien vairāk un vairāk. Vismaz viens mirklis vienas nodaļas izlasīšanai kādā grāmatā būtu jāatlicina visas garās dienas laikā.

Tad kad bija nauda varēja,piemēram,ziemas laikā atļauties doties kaut kur izklaidēties.Bet tagad,pat ja laika trūkst,bet ar kaut ko garastāvokli vajag uzlabot,un to var grāmatas,tikai tās var arī nepirkt,bet gan paņemt bibliotēkās.Vēl ir fakts,ka krīzes laikā grūtāk darbu vai nu atrast vai saglabāt,tāpēc lai mācītos neiztikt bez grāmatām.

Es i pērku, i lasu. Man krīzei ar to nav nekāda sakara:))

Kurš tad vispār tagad vairs grāmatas lasa?

Gramatu lasisana ir izpalikusi. ja nu kadu vietejo presi izlau un ar to jasamierinas. Cik vel neta so to palasu. Parsvara ir laika trukums. Un laikam bus vel trakak. Zinu ka puikas majas lasa, bet tad ari obligato literaturu parsvara.No maniem pazistamajiem reti kurs iegadajas jaunas gramatas, ja ari ko lasa tad to, ko kadreiz nav lasijis

Jāsaka, ka es tiešām tagad lasu stipri mazāk kā pirms kādiem diviem gadiem. Un lai arī laiki tādi, ka grāmatas nevar pirkt vienu pēc otras, tas nav tikai finansiālu apsvērumu dēļ. Laiks kļuvis tāds steidzīgs, tādēļ ir grūti atrast laiku un mierīgi piesēst, lai pāris vakaros izlasītu kādu grāmatu.