Vislaiku domāju kur tas laiks palika. Laikam no VID noplūda.

Godīgi sakot, neesmu īsti tā par to aizdomājusies vai novērojusi. Personīgi man ir daudz un dažādu aizraušanos, kas aizņem daudz mana brīvā laika. Esmu no tiem cilvēkiem , kas uzskata, jo vairāk darīsi, jo vairāk laika tev būs, jo visu varu paspēt. Vienīgi apzinos to,ka šobrīd pasauklē viss ļoti strauji mainās un katru mirkli jābūt gatavam pārmaiņām. Tāpēc dažkārt nav īpaši laika kaut ko gaidīt - jo dzīve tāpat jau ir pārāk īsa! :)

Esmu savā dzīvē novērojusi saistību starp laiku un enerģijas koncentrāciju. Pieaugot enerģijas koncentrācijai = cilvēkam garīgi progresējot, laiks kļūst ārtāks un VIENLAIKUS ietilpīgāks. Bieži esmu novērojusi - ja kādu dienu pašivi atpūšos, laiks joprojām rit tikpat lēni kā bērnībā. Un, kad notike kaut kas būtisks, kad esmu kopā ar energ''etiski spēcīgiem cilvēkiem, tas it kā aizskrtien ļoti ātri, taču, atskatoties uz visu, kas tajos brīžos noticis, izrādās - fantastiski daudz!

Ja cilvēkam būtu maz interešu, tad dzīve ietu nesteidzoties, cilvēkam attīstoties un augot laikā parādās daudz interešu, daudz neuzzināta, kuras neliek miera ik dienas.

Dzīve kļūst ātrāka, jo mūsdienu pasaulē cilvēkam netrūkst vietu un jomu, kur izpausties. Kamēr cilvēkam ir ko darīt, laiks paiet nemanāmi. Cits jautājums rodas tajā, cik lietderīgi sanāk to laiku patērēt. Bieži saskaros ar laika trūkuma problēmu, kad gribas, lai diennaktī būtu vismaz par vienu stundiņu vairāk. Bet tajos brīžos arī saprotu, ka vaina nav laika trūkumā, bet gan tajā, cik neprasmīgi plānoju savu laiku un izniekoju to nevajadzīgām aktivitātēm. Mūsdienu pasaulē cilvēks ir ievilkts vidē, kur apkārt visu laiku kaut kas notiek un tā diena paiet vienkārši prātojot, kur lai iet, ko lai dara un ar ko lai sāk. Un tad arī liekas, ka tā diena ir paskrējusi, bet neko tā īsti neesi paspējis izdarīt.

Es izjūtu laika trūkumu,jo man ir daudz pienākumu un interešu,bet es gan varētu paspēt to visu savienot,bet vienkārši no laika nesaskaņošanas un pēkšņajiem vēlmes uzplūdiem pēc atpūtas ir kā ir.Tā ir tāda kā ķēde.Kaut ko esi ielaidis un atlicis uz pēdējo brīdi,tad arī citās jomās nojūk līdzsvars un tad sākas bezgalīgā skriešana.

Ta nu ta ir, ka laika tiesam paliek mazak un labak, it seviski ja gribi ko padarit atrak, bet kaut kas neiet.Un tad sakas laika trukums. Ari dzives ritms ir savadaks neka 5-10 gadi atpakal. mes sagrabjam vairakus darbinus, jo gribam vairak nopelnit. Un laika nav.............