Tā ir konkrētā cilvēka un valsts, kura vēlas ar šo cilvēku būt pārstāvēta, darīšana. Neviena cita.

Tā Eirovīzija jau nav nekāda valsts pārstāvēšana tas tāds konkursiņš vien ir!

uz priekšu! iekarojam pasauli!
vai šī valsts mūziķiem ir daudz ko devusi, ka tagad prasam no viņiem bezierunu kalpošanu?

Es teiktu - vispirms vajag definēt, kas ir mūzika un kas - gluži vienkārši "mūzikas produkts". Tas, kas skan Eirovīzijā, jau sākotnēji ir radīts ar domu nopelnīt, un tikai. Un ir tikai loģiski, ja šādu savu produkciju, tieši tāpat kā burkānus vai zeķubikses, katrs pārdod tā, kā viņam izdevīgāk. Īsta mūzika vienmēr būs saistīta ar valsti, kurā tā tapusi - vismaz man būtu diezgan pagrūti iztēloties pārstāvam svešu valsti, piemēram, kādu no mūsu slavenajiem koriem, Imantu Kalniņu, Mārtiņu Braunu vai Skyforger.

Mūziķi arī ir cilvēki,bet kā zināms cilvēkiem ir tiesības uz brīvu izvēli.Cilvēks nav lieta,kuru tā teikt "pievākt" sev un nelaist uz citām valstīm.Tā vietā,lai kādu turētu aiz astes un apsūdzētu "nodevībā",labāk palīdzētu tiem palikušajiem talantiem,kas nekur bēgt nevēlas.Attieksme pret attieksmi.

Drīkstēt jau acīmredzot drīkst, bet vai vajadzētu? Un vai jautājums ir tikai par vienu valsti, jo Zaharovas un Reinika gadījumā tas tika pasniegts kā sasniegums (sak, iekarojam Eiropu). Turklāt arī citas valstis mēdz pārstāvēt sveštautieši, pat Igauniju, ar kuru mums tā patīk sevi salīdzināt.
Ta vien šķiet, ka rusofobija mūsos laidusi dziļas jo dziļas saknes. Mans ieteikums: Take it easy!

Ja jau neka sveta nav tad nav.Zaharova savu laimi izmeginaja jau visur un neka Stibelis meginas, un domaju, ka ciks vien sanaks.Ja jau tu esi sis valsts pilsonis, tad ari aizstavi savu valsti, ja nepatik, tad ej tur, kur gribi, kur tevi pienem. Telot no sevis kaut kadu varoni, ka seit mani nemil un neciena, ar to labaks neklusi