Kinō

Un Viņa sacītīja:"Dzīvo bez manis,es būsu tava dvesma rīta gaismā"
Viņš paskatījās un Viņu:"Es negribu,lai esi rīta dvesma manai sirdij,es gribu būt tavs mīļotais..."
Viņas acis piepildījās ar asarām..Viņa zināja,ja teiks kaut mazāko vārdu,tad plūdīs asaras pār tās vaigu..
Vina piegāja viņam klāt un noskūpstīja..
Viņš viņu atstūma un sacīta:"Man nav vajadzīgas mīlestības žēlas..Es gribu tavu skūpstu,bet kā mīlestības izpausmi..",un Viņam pār vaigu nobira asariņa..maza un sāpīga..tā dzēla vaigam gluži kā sāls brūcē..
Viņa gribēja apskaut Viņu,tomēr spēka bija pārāk maz,bet tad sacīta:"Tu zini,cik ļoti esi svarīgs man,bet tā nevar turpināties..esmu pa jaunu tam visam,kas notiek..man sāp vairāk kā jebkurai puķei,kad to noplūc..Man asaras sāļākas par jebkuru ūdens tvertnes ūdeni..Man sirds saveklas kamolā gluži kā nakts violes zieds pa dienu,tas nesmaržo un mana sirds tā pat..tā dod mīlestību naktī..naktī,kad Tu guli,bet es tad sāku dzīvot.."
Viņš paraugās uz Viņu ar savām zilajam acīm,kuras ir kā skaidras debesis silta dienā,tik pat skaistas kā jūra..un saka:"Bet mēs varam..nē mēs nevaram..jo es dzīvoju pa dienu,Tu pa nakti..bet es mīlu tevi..un es gribu būt ar tevi vienmēr..Man sirds saplīsīs kā dzijas pavediens..gluži kā zemē nomests cukurgailītis..tā saplīsis mana sirds mīlestiba pret Tevi..Vai maz Tu to saproti?"
"Es saprotu..es vismaz tā domāju,"viņa sacīja,un no kabatas izņēma mazu sirdi..tā sirds bija uz vates..un pašu sirdi veidoja asinis..viņas asinis."Ņem.Glabā to,pie savas sirds un tad tā neplīsis..TU to saudzēsi,gluži kā manu sirdi,gluži kā mazu putnēnu,kurš tiko izšķīlies un nesaprot,kas noticis,ja vien Tu to glabāsi,un ja ļausies liktenim,tad pēc gadiem..nesolu cik ilgiem,bet tad būsim Mēs..nevis Tu un Es,bet Mēs.."
Viņš paņem sirdi,un tā kvēloši deg..asinis ir tās,kuras tik spoži,spoži mirdz krēslā..krēsla,kad viņi abi var tikties..Jo Viņa dzīvo naktī,Viņš pa dienu..
krēsla ir dienas vidus ceļš..
Viņš Viņas acu priekšā saplēš vates sirdi..kuras ir asiņu veidota.Viņas asins sirds mētājas zemē,gluži kā konfektes papīrs..,kurš nar vajadzīgs nevienam..
Viņa to ieraugot,pazūd savā naksnības tumsā..un Vinš aizmieg..