aicinājums... |
|
|
Līga Brāzma
gar baltā ceļa malu iedams, ja redzi kādu kritušu, tad paņem viņa roku un līdzi piecelties... ja sēdi siltā istabā un kāds pie durvīm zvana, tad ielaid ceļinieku iekšā un dod tam tēju — sildīties... un ja pats sniegā grimsti, tad atceries, ka vari sniegavīru celt, baltu, lielu, saltu... un kad tu redzi debesīs sauli, karsti spožo tad neaizmirsti pateikties, tam, kas tev to devis... jo, kamēr vien tu dzīvs un elpo tu esi kādam vajadzīgs. nenicini sevi vien tik tāpēc, ka apkārt klusums iestājies... |
Foto:
|
| 29.03.2009 |
Komentāri
|
|||
Tā savādi ir iekārtots, Tik gaidām, kas vēl tiks mums dots, Bet, kad ir pašiem jāprot sniegt, Tad grūtāk dot, bet vieglāk liegt. Tad pēkšņi roka smaga top, Kad vajag kaut ko pretī dot, Ir vieglāk sliktam skauģim būt Kā pēkšņi labestīgam kļūt. |
|||









