Dzintra Regīna Jansone

Es gribu, lai pasaule smaida,
Bez naida.

Es negribu – nāve kad upurus skaita,
Kad asinis līst un debsīs maita!

Es negribu – tautu manu kad zaimo,
Bez-godīgi valdnieki cilvēkiem glaimo!

Kad meļi un viltus pravieši valda,
Kad bērniem pēdējo atņem no galda!

Es negribu iespļaut dvēselē citam,
Es negribu – pieļaut lai iespļautu manā!

Es negribu, varmākas neliešus soģus,
Kas māca tik citus, un savilkt liek grožus!

Es ienīstu melus un negribu glaimus,
Un lišķus glumos un zaimus!

Es negribu, kad mani nodod draugs,
Un negribu arī es nodot nevienu!

Es negribu dzirdēt, kā bērni kliedz
Un mātes pret debesīm rokas sniedz!

Es negribu redzēt, kā tēvi mirst
Un asinis izlietas zemē līst!

Es negribu karus, kas zemi jauc,
Es negribu nelaimes, kapā kas sauc!

Es gribu, lai pasaule smaida,
Bez naida.