Sirds un prāta cilts |
|
|
Raivis Dzintars
„Viss stājas savās vietās Kārtība ienāk pasaules lietās Prāts pie sirds un sirds pie prāta tiecās" /Livingstons. Saullēkts/
Dzīvojam vienreizējā vietā, kur saduras divas pasaules - Austrumi un Rietumi. Tā ļoti vienkāršoti skatoties, Austrumi pārstāv sirds pasauli un Rietumi prāta pasauli. Un mēs pa vidu. Tas rada grūtības saprast, kurai civilizācijai mēs sevi jūtam vairāk piederīgus - Austrumu garīgumam, kas prāta robežas redz kā šķērsli, vai Rietumu materiālismam, kas garīgumu aplūko kā peļņas potenciālu. Mēģinājuši sevi atrast vienā vai otrā dzīves filozofijā ir daudzi, pat nemanot, ka tieši izvēles izdarīšana visvairāk attālina no atraduma. Vieni nododas bezgalīgiem meditācijas rituāliem, pasludinot, ka politika, zināšanas vai, piemēram, mantas vairošana viņus neskar, kamēr otri bizo materiālisma iegrieztajā vāveres ritenī. Kas raksturīgs abiem - nelaužama pārliecība, ka ārpus viņu pasaules izpratnes patiesības nav. Paši to reizēm neatzīdami, viņi viens uz otru lūkojas ar pārākuma un klusa nosodījuma sajūtu. Taču ne velti esam pa vidu, kas arī nosaka mūsu īpašo izaugsmes iespēju. Mūsu izredzētība slēpjas spējā apvienot sevī garīgo ar materiālo jeb sirdi un prātu. Mēs spējam būt labi saimnieki, ko pierādīja Kārļa Ulmaņa valdīšanas laiks, un spējam radīt vienu no dziļākajām garīgās bagātības sistēmām - latviešu tautasdziesmas. Mēs protam būt viena no akadēmisko zināšanu alkstošākajām nācijām un vienlaikus būt kolektīvās meditācijas piemērs savā dziesmā. Kā šīs vispārīgās atziņas attiecināmas uz ikdienas dzīvi? Katrs ik mirkli mēs pieņemam lēmumus un izdarām izvēles. Daudzas no tām izšķir priekus un bēdas, bezgala skaisto un vienaldzīgo, uzvaru un nenotikušo... Kad šo izvēli izdarām, ir jāatceras, kas mēs esam un kur mēs esam. Ir jāprot lietas skatīt gan ar aprēķinošu prātu, gan ar sirdi, kas argumentus neprasa. Ja šie abi ir līdzās likti un ņemti vērā, tad var spert soli... un tas būs pareizs. |
Foto:
|
| 06.11.2009 |
|
|||
Ne jau par ideālo ir runa, bet par harmonisko un sakārtoto. Katram ir sava vieta dzīvē, savs uzdevums. Jo ātrāk to saprotam, jo vieglāk dzīvē viss mums padodas. |
|||
|
|||
Nu lūk,Ainār,tur jautā lieta,ka mēs sev tādu ideālus uzceļam un pie tam visiem pēc viena principa.Piemērs:Ideāls priekš visiem-māka lidot. Nu absurds pilnīgākais!Cilvēkam it kā ar saprātu vajadzētu izcelties,nevis ar stulbībām. |
|||
|
|||
Cilvēks ideāls nav un nevar būt, ne ekonomikā, ne dievlūgsmē, ja vien vārds "ideāls" netiek interpretēts katram individuāli. |
|||
|
|||
Uz diviem krēsliem sēdoša cilvēka pozīciju var skatīties divējādi:viens ir ka ne šur,ne tur,bet otrs ir tad,kad tev ir doti abi,kurus tu reāli vari ņemt sev par labu.Cilvēks var būt ideāls gan ekonomikā,gan dievlūgsmē.Sajā gadījumā attaisnojumi ir slinķiem! |
|||
|
|||
Es nebāztu visā šajā dilemmā pa vidu latviešu tautas dziesmas. Uz to momentu, kad mēs viņas rakstījām neviens neaizdomājās par to , ka labajā pusē mums ir 1000 dievību un katru dienu dzimst vēl plus astoņas , un kreisajā pusē mums būs varenākā ekonomika pasaulē. Dažreiz tā tiešām nav izdevība, būt pa vidu. Galu galā tu sanāc tāds kā uz diviem krēsliem sēdošs cilvēks un nedz no garīgā nedz no ekonomikas sajēgas nav. Manuprāt, pareizāk šajā ģeogrāfiskajā un ekonomiskajā situācijā pareizāk būtu teikt , ka mums ir unikāla izdevība izvēlēties uz kurieni braukt - pelnīt naudu, vai pielūgt dievu. |
|||
|
|||
Brīnišķīgs pantiņš raksta sākumā! Kas attiecas uz raksta būtību,tad es piekrītu.Netaisos iedziļināties sīkumos,kas mums tur ir austrumos,bet fakts,ka izvēlēties galējības ir diezgan muļķīgi.Dzīvot galējībās būtu tas pats,kas,mīlot ziemu,arī vasarā nēsāt kažoku. |
|||
|
|||
Labrenci, krievi labākajos apskaidrības brīžos starpstāvokli starp austrumiem un rietumiem sauc par krievu dvēseli! :) |
|||
|
|||
Krievija, tik liela valsts kura praktiski ir viss, bet nav neka. neprot saimniekot, neprot sadzivot.Nevar salidzinatAustrumus un krieviju. Ier loti lielas atskiribas. Krievu slinkums,ari pie mums izpauzas. Kas mes esam? Esam dalina maza no Rietumiem, bet lielaka dala no Austrumiem(krievijas). Kad mainisies musu domasana, nenemos spriest, bet jabut kaut kam satriecosam, lai mes mainitos |
|||
|
|||
Vispār austrumos mums ir Krievija, kura tā kā nedaudz atšķiras no tā Austrumu garīguma, ko autors ir domājis. Tad jau drīzāk pa vidu starp Austrumiem un Rietumiem atrodas Krievija, kurā ir apbrīnojams materiālisma un garīguma mikslis, ka neviens un viņi paši arī, to saprast nevar. |
|||
