Nepalaid garām iespēju! |
|
|
Raivis Dzintars
Par likteņa jēgu un nozīmi izteikušies neskaitāmi dižgari, turklāt visnotaļ dažādi un pretrunīgi. No tiem likteņa apcerējumiem, ko esmu dzirdējis, vistuvākais man šķiet Viktora Igo paustais: „Viss mūsu liktenis ir krustceles, un ir drausmīgi grūti izraudzīties virzienu.” Grūti vai viegli – tas laikam atkarīgs no katra atsevišķā gadījuma, bet neapšaubāmais ir tas, ka virzienus izvēlamies paši. Liktenis ir tas, kas noteiktu izvēļu klāstu mums piedāvā. Cik bieži Tev gadījies skaitīt iespējas, kuras katru mīļu brīdi piedāvā liktenis? Varam mājup doties pa īsāko un varam pa garāko ceļu; Varam pārdevējam lielveikalā novēlēt jauku vakaru un varam arī viņu nepamanīt; Varam pavadīt dienu ikdienišķi un ierasti, bet varam arī negaidīti uzaicināt kādu draugu pastaigā pa mežu...Dažreiz šīs izvēles maina sīkumus, bet citreiz visu turpmāko dzīvi. Iespējams, tieši garākais mājupceļš Tev ļaus paglābties no kāda negadījuma. Iespējams, laipni pasveicinātais pārdevējs šovakar ar saņemto labestību saglābs savu ģimeni. Iespējams, uz meža pastaigu uzaicinātais draugs reiz dos Tavai dzīvei visskaistāko saturu. Ir tik daudz dažādas izvēles, kurās prāts vienatnē nespēj dot pareizās atbildes. Arī sirds pareizās atbildes var nesniegt, kamēr prāts nebūs to uzrunājis. Šķiet, ka reizēm prātam it kā godbijīgi jāpieklauvē pie sirds un labprātīgi jālūdz sirdsbalss palīgā. Tas nemaz nav tik vienkārši.Prāts ir tas, kurš ļaujas dresūrai. Gan mūsējai, gan visas pārējās apkārtējās pasaules dresūrai. Apkārtējā pasaule prātu var izdresēt par paredzamu un mietpilsonisku, kas vienmēr vai gandrīz vienmēr rīkosies pēc ierastiem standartiem. Ja mērķtiecīgi neliksim prātam darboties sadarbībā ar sirdi, tad ikdienas varam palaist garām neskaitāmas iespējas saņemt no dzīves arvien jaunus labumus. Prāta uzdevums ir meklēt visikdienišķākajās situācijās vairākas izvēles, pat ja prātam sākotnēji tikai viena šķiet pareizā. Tad vaicāt sirdij, kura no iespējām uzrunā vairāk. Svarīgi atbrīvoties no trokšņiem (prāta būvētiem signāliem, kas var uz brīdi šķist kā sirdsbalss – parasti bailes, slinkums, negatīva pieredze, dusmas, kauns utt.). Mēģināt saklausīt, kuru iespēju iesaka kāda balss dziļi dziļi Tevī.Tik daudz ir neatbildētu jautājumu šajā dzīvē... Tik daudz problēmu, grūtību, šķēršļu... Bet vēl vairāk iespēju. Neskrien tām garām! Nekad nezinām, cik vēl reižu tādas būs dotas. Un nekad nezinām, cik lielas tās var izrādīties. |
Foto:
|
| 15.12.2009 |
|
|||
Izvēle pastāv vienmēr, pat tad, kad var šķist, ka apkārt valda viena vienīga bezizeja. Un tieši šī izvēle rada mūsu rītdienu. Vienmēr pastāv iespējas iet pa citu ceļu. Ja izvēlamies nepareizo virzienu, tad ir lieki novelt vainu uz apstākļiem vai citiem cilvēkiem. Jāvaino vien sevi pašu, jo izdarīta nepareizā izvēle. Bet pareizo ceļu tik tiešām var palīdzēt izvēlēties tikai un vienīgi sirds un prāta savstarpēja sadarbība. Ja domāsim tikai ar sirdi vai arī tikai ar prātu, tad pastāv lielāka iespēja, ka iekļūsim maldu ceļos un nāksies ilgi klejot, lai atrastu atkal savu pareizo un īsto ceļu. Galvenais nemeklēt īsāko un vieglāko ceļu, jo parasti tieši tie izrādās visnelīdzenākie un bedrēm pārpilnie. |
|||
|
|||
Varbūt,Namej,arī tā.Varbūt arī mūsu izvēle nav nejauša vai vispār nemaz nav mūsu izvēle.Varbūt mums pieder it kā izvēle,bet īstenībā mūsu izvēli nosaka pārāk daudz faktoru,un beigu beigās mans jau top tavs :) |
|||
|
|||
Mazā, vieta, kur mēdz dzīvojam un tās apbrīnojamā pilnība neļauj domāt, ka viss ir nejaušs. |
|||
|
|||
Iespējas jau sen kā aizlidojušas! |
|||
|
|||
Man patika doma,ka prātu var dresēt.Manuprāt,tas ir ļoti izdevies salīdzinājums. Man šķiet,ka tomēr cilvēki pat ļoti bieži jūt,kādas varētu būt sekas izvēloties kādu noteiktu ceļu,bet viena daļa izvēlas doties tālāk,jo lai vai kā būtu balva lielāka vai mazāka tomēr būs.Ir otra daļa cilvēku,kuri ātri noreaģē un izmaina savu gājumu ļoti radikāli. Par likten's būšanu ir grūti spriest.Reizēm es domāju,ka vispār nekādu atsevišķu ceļu nav,atšķiras tikai tas,ko mēs paši ceļa malā stādīsim un ko mums par to dos pretī. |
|||
|
|||
jayutajumu vienmer bijis vairak, kla atbilzu. Gan nezinasanas del, gan izvairisanas no atbildes. Ari izvele katram sava. Viens nolemis zagt un iedzit otru posta, cits atriebibas pec doma, ka to visu apiet. Visus labumus nekad nesagrabsi, bet rikojoties apdomigi dzive vari daudz ko sasniegt un iegut |
|||
