Sākums Par mums Konkurss








Portālā ir reģistrēti
2333 lietotāji
Asiņainās brokastis

Dzintra Regīna Jansone

Tā tas tajā dzīvē ir iekārtots....un tikai.

Salts ziemas rīts. Saulīte, nespēdama sasildīt visu šo bezgala balto aukstumu, klājas tam pāri, it kā sacīdama – esmu jau tepat, vēl pacieties...

Pūzdama elpu uz nosalušajiem pirkstiem, pieeju pie loga, lai paskatītos, kā tad pārlaiduši stindzinošo nakti mani audžubērni – zīles un zvirblīši. Neviena! Kā tad tā! Neviena čirkstiena, nekā!

Acis neviļus slīd lejup....pārsteigumā sastingstu...Liekās neticami tas, ko ieraugu! Milzu acis verās manī!!! Sniegā, zem loga tupēja/sēdēja/stāvēja liels un bezgala skaists putns. Viņš uzmeta man skatienu, piešķieba galvu un....turpināja knābāt. Vēl neaptvēru – ko. Mēs tak nebijām pazīstami, redzējāmies pirmo reizi...kas tā bija par pašpārliecinātību un drosmi ar kādu putns tik mierīgi mani uztvēra...

Lēnītiņām lavījos projām, lai paņemtu fotoaparātu, pie sevis lūgdamās – nu nelido, nu neaizlido! Bet putns to pat nedomāja darīt. Protams, es to nezināju, aizturētu elpu virzījos atpakaļ. Skaistais putns bija vanags un brokastīs viņš tiesāja manu zīlīti... Ak!

Sen, sen atpakaļ mana, tolaik piecus gadus vecā, mazā meita Patrīcija teica: - Tu neuztraucies, tā tas tajā dzīvē ir iekārtots. Vai tur var ko vēl iebilst?

Soli pa solītim, ar visu savu aparātu, virzījos tuvāk un tuvāk logam. Putns, savā aizņemtībā, reizēm uzmeta arī man kādu skatienu, bet – nelikās traucēties. Dīvaini, nodomāju. Sīļi un žagatas, pat drošais dzenis – sen jau būtu prom! Bet šis, steidzīgi nesteidzoties turpināja iesākto. Sākumā viņš notīrīja spalvas no vēderiņa...un – tā tālāk...To – tā tālāk – es safotografēju un ielikšu albūmā gan draugos, gan pogā. Beigās sniegā palika tikai nedaudzas spalviņas...

Reizēm mani pārņēma nelabums, bet – roka turpināja fiksēt kadrus...Kā tāds paparaci, pasmīnēju pati par sevi.
Tikai – notiesājis visu, putns celi un lēnām pagrieza galvu atpakaļ, atvadoties paskatījās un – projām bija.
Ak!

Neesiet nu liekuļi! Ak! Ko jūs ēdat brokastīs, pusdienās, vakariņās? Patiesi, tā nu ir iekārtots visā dzīvajā dabā – mēs pārtiekam viens no otra.

Pamazām atgriezās zīļuki un zvirblīši. It kā nekas nebūtu noticis. Jā, un kas tad bija noticis? Tikai viens piefiksēts gadījums no miljonu ikdienas.

Izdzīvošana.
Nekas vairāk...

Foto:sculptures-by-bjh.com


 

20.01.2010
  • 52.5
Komentāri

Vārds*:


Nereģistrēts lietotājs
Nereģistrēts lietotājs
(17.01.2011) 17:24
nike kids shoes,nike shoe outlet,cheapest nike shoes,nike shoes online,nike free,nike shoes for kids
Nereģistrēts lietotājs
Nereģistrēts lietotājs
(29.12.2010) 14:38
nike air max trainers,nike air max sale,air max 90,puma shoes online
,nike max 2009,cheap air max 2009
Nereģistrēts lietotājs
Nereģistrēts lietotājs
(15.12.2010) 17:09
nike shoes outlet,discount sunglasses online,cheap nike shoes online store
Nereģistrēts lietotājs
Nereģistrēts lietotājs
(01.12.2010) 13:07
acheter dofus kamas MMORPG DOFUS FR
Māris Zariņš
(22.01.2010) 15:11
Skarbi! Bet tāda ir daba un patiesībā tas nav skarbi bet dabiski. :)
Lana Insberga
(21.01.2010) 12:18
Izdzīvošanas likumi. Mēs tiešām pārtiekam viens no otra. Bet vienmēr ir jāņem vērā aspekts, vai mēs to darām prieka un baudas pēc, vai lai izdzīvotu, tādēļ ļoti pārmetu savam kaķim pēc kārtējā nogalinātā putna, kuru viņš noķēris, lai apliecinātu savu spēku, nevis izsalkuma pēc. Mēs ikdienā it kā ļoti domājam par dzīvnieku tiesībām un viņu aizstāvību, bet ēdot kārtējo maltīti par to neviens neaizdomājas, jo esam tomēr spiesti ēst gaļu un, ja mēs aizdomātos par katra dzīvnieka mokām kaušanas laikā, tad nu mēs visi būtu veģetārieši vai arī mirtu badā. Vienīgais, ko nekad neesmu atbalstījusi un nekad arī neatbalstīšu, ir kažokādas. Tad gan izpaužas nevis izdzīvošana, nogalinot nevainīgu dzīvnieku, bet gan sava prieka gūšana, nogalinot tūkstošiem skaistu un cēlu dzīvnieku, lai tikai "izrotātu" sevi.
Ronya
(20.01.2010) 16:11
Vai, cik beediigi tai ziiliitei gaaja! :( Zheel ka taa vienam otru jaaeed! :(
Diana Valaine
(20.01.2010) 14:50
Kā vienmēr, autorei ir padevies tēlaini visu izklāstīt. Bet neko darīt, tā tas dabā ir iekārtots - stiprākais pieveic vājāko. Mūsu pagalmā dzīvo viens 85 gadus vecs vecītis, kurš ir šefs par baložiem. Tos viņš cītīgi piebaro un vaktē, un ja kāds kaķis mēģina medīt balodi, tad gan dabū pērienu no viņa. Reizēm interesanti pavērot viņu savstarpējo darbību. Jā, izdzīvošana dabā un dzīvē ir tomēr liela māksla, kas ne katram ir pa spēkam.
Mazā
(20.01.2010) 14:41
Kādas fotogrāfijas taisa vairumākums?Fotografē,kas tik ienāk prātā.Kāpēc?Jo laikam skaistums ir visā,arī šādās ainās.
Kas attiecas uz vanagu,tad protams viņš nebaidīsies,bet lepni ēdīs to,ko pats spējis sev iegūt.Vanagam nebūtu jāsatraucas par to,ka viņš ir piedzimis par vanagu.Savukārt,mums cilvēkiem vienmēr ir izvēle par ko būt:par vanagu vai par zīlīi,un vairākumā mēs vienalga neesam apmierināi paši par savu izvēli.
imis
(20.01.2010) 09:17
Nu ta jau daba ir ioekartots. Tikai man nepatik,ka ta nav godiga cina. Vanags zioliti nokera barotava.Panema svaigu un netraucetu. Ir jaizcina cina un tad var savu pretinieku pieveikt. Bet tas nu ta.Medibas ir medibas.Tas fotografs jau ari labais bilde un noskatas
Nils Holgersons
(20.01.2010) 09:03
Ja tie, kas par šādām lietām šausminās, aizbrauktu ekskursijā uz kādu gaļas fabriku, uzreiz viss nostātos savās vietās.
Lapas meklētājs

Logo
Odiseja.lv
Citāti Diskusijas 5x5 Raksti Erudīts
Ziņot par kļūdu! Citāti Diskusijas 5x5 Raksti Erudīts