Gluži nesen sanāca lasīt kāda citos gadījumos, šķiet, visnotaļ cienījama ārsta un karavīra rakstu, kurā teikts: „esmu sapratis, ka latviešu sievietes ir egoistiskas, pašmērķīgas, slinkas un patmīlīgas būtnes, kas absolūti ignorē vīriešus.” Lai arī turpmākajā rakstā skartā tematika bija ļoti aktuāla un iztirzāšanas vērta, šī ievada frāze ne tikai sagandēja priekšstatu par autoru, bet dziļi aizvainoja arī personīgi. Pirmkārt, sieviete ir mana māte, otrkārt – mana sieva un mana bērna māte un, treškārt, vismaz savu draugu un paziņu lokā nepazīstu nevienu latviešu sievieti, kas būtu pelnījusi šādu apzīmējumu.

Par šo sanāca diskutēt ar kādu draugu, kurš pieminēto raksta autoru pazīst personīgi. Attaisnojumam autors tika raksturots kā cilvēks, kas vienmēr sakot to, kas uz mēles un daudz neprātojot, kā tas varētu izklausīties. Var jau būt, ka konkrētā mediķa pieredze ir tik bēdīga, lai atļautos sacīt šādus vārdus... Ne man tiesāt.

Tomēr šis gadījums vedina uz plašākām pārdomām, proti – ka ir reizes, kad labāk mēli ir paturēt aiz zobiem. Kuras ir šīs reizes?

Vismaz manā skatījumā absolūti nepieņemami ir publiski slikti izteikties par savu dzīvesbiedru. Nav ģimenes, kurās nebūtu problēmas vai domstarpības. Kad plašās kompānijās esmu dzirdējis vīrus, sūdzoties par savām „neciešamajām sievām”, tad pirmais, ko gribas atbildēt, ka neko labāku viņš nav pelnījis. Tāds tādu atrod...

Tik pat ačgārni ir teikt sliktu par saviem vecākiem. Ja dzīvesbiedru izvēlamies paši, tad vecākus vismaz šajā dzīvē nē. Bez vecākiem nebūtu mēs. Mūsu dzīvība jau ir pietiekoša dāvana, lai uz visiem laikiem apņemtos nekad nenomelnot savus vecākus publiski.

Varbūt šajās dienās tas nebūs sevišķi populārs viedoklis, bet esmu stingri pārliecināts, ka arī lamāt savu valsti un tautu garā lielam cilvēkam ir necienīga uzvedība. Dažu zagļu, dažu nodevēju un pašu neizdarības dēļ cilvēki gatavi tiesāt to, par ko mūsu tēvi (atvainojos, ja kādam tas skanēs banāli) ir bijuši gatavi ziedot dzīvības. Mūsu valstij ir lielas problēmas, ir daudz trūkumu, bet tā ir mūsu vienīgā valsts un mums tā jādara labāka, nevis vēl vairāk jāstumj bezdibeņa virzienā ar saviem melnajiem vārdiem.